Arhitektiem

Efektīva un labi pārdomāta kājslauķu sistēma var palīdzēt droša un patīkama ieejas mezgla izveidei, kā arī ļoti atvieglot telpu uzkopšanu.

Kājslauķi tiek dalīti divos veidos – t.s. rupjos un mitrajos – respektīvi kājslauķi, kas notīra smiltis, augsnes daļiņas, sniegu utt. un mitrie , kas notīra mitrumu. Lai iegūtu pēc iespējas labāku rezultātu tos jāizvieto sistēmā vienu aiz otra. Labākie rezultāti augstas intensitātes objektos ir iespējami, lietojot metāla restes, rupjos kājslauķus un mitrumu aizturošos kājslauķus minētajā secībā.

Ir jāatceras par “spico papēžu” problēmu – tie mēdz iesprūst, lūzt, skrāpēties – ir nepieciešams izsvērt vai ir vērts veidot blīvāku kājslauķi, kas sliktāk aizturēs sniegu un lielus netīrumus, bet neļaus iesprūst papēžiem.

Der padomāt, cik daudz un kādi cilvēki ikdienā lietos šo kājslauķi. Cilvēku daudzums nosaka cik slodzes izturīgs kājslauķis ir vajadzīgs. Kājslauķa garums ir stipri atkarīgs no tā vai kājas tiks slaucītas uz tā, vai tiks vienkārši iets pāri – šajā gadījuma kājslauķa garumam vajadzētu būt vismaz 4 soļu garumā respektīvi 2 metri. Kājslauķa platumam ir jānosedz visa kustības trajektorija, parasti kājslauķa platumu pielīdzina durvju platumam.

Lai palielinātu kājslauķa tilpumu zem tā var veidot papildus bedri – tā kā lielākā daļa kājslauķi nav nesoša konstrukcija zem tiem virs bedres ir jāinstalē restes. Lai bedrē nekrātos sniegs, vai ledus , bedres pamatā tiek instalēts siltais kabelis. Ar restu palīdzību var veidot metāla trepju konstrukcijas, kas vienlaicīgi arī izpilda kājslauķa funkciju un ir neslīdošas. Vēlams kājslauķi novietot pēc iespējas tuvāk slieksnim, lai neveidotos slidena un netīrīta virsma starp slieksni un kājslauķi, kas ir īpaši nepatīkama ir uz flīžu grīdas.

Ja notiek smagu kravu transportēšana caur ieeju , kur ir uzstādīts kājslauķis, to vajadzētu uz laiku izņemt, lai to nesabojātu neatgriezeniski.